Pagājušā gada beigās EA aizvēra vienu no savām spēļu izstrādes studijām – Pandemic, laikā kad šī kompānija vēl izstrādāja savu pēdējo spēli – Saboteur. Rezultātā, par cik EA ir milzīga naudas mašīna bez jebkādām cilvēcīgām morāles vērtībām, izdevējs nolēma šo spēli tā vienkārši arī izdot, praktiski nepabeigtu. Kamēr konsoļu versijas, šķietami darbojās tīri normāli, PC versija negāja pusei pasaules iedzīvotāju, tiem datoriem, kas izmantoja ATI grafiskās kartes. Nesen Pandemic darbinieki, gandrīz vai neoficiāli izdeva Beta versijas labojumu, kas ļauj spēli spēlēt arī tiem pircējiem, kam uz datora ir ATI video kartes. Lieki teikt, ka visu šo laiku, EA vadība varēja naktīs mierīgi gulēt un nelikties ne zinis. Kas tad beigās sanāca no šī produkta, tagad kad arī es ar savu ATI karti varu uzspēlēt?

Saboteur starp konkurentiem izceļas, galvenokārt ar vizuālo pieeju spēles pasaulei  - tā ir melnbalta spēles sākumā, un palēnām paliek krāsaina, izejot spēli. Bez tā, Saboteur ir Otrā pasaules kara tēmas spēle, taču ļoti netipiska. Tā vietā, lai pirmajās rindās izkāptu kārtējā Normandijas pludmalē, mums jāspēlē ar Īru mehāniķi, kas autosacīkšu dēļ ir nonācis Parīzē, kur tad arī liek lietā savas montiera spējas, lai izpalīdzētu vietējai pretošanās kustībai, un laiku pa laikam uzspridzinātu kādu, nacistiem svarīgu, objektu.

Spēles process ir nedaudz savāds miksējums starp šūteri, spiegu spēli, braukšanu un RPG. Vienu vārdu sakot – Saboteur ir diezgan tiešs, bet patīkams GTA un Mafia klons, un tā vien liekas, ka kuru katru brīdi, Šona (tā sauc galveno varoni) mašīnā ieleks mafijas krusttēvs ar pārliecinošu apgalvojumu, ka Šons tagad strādā viņa labā. Spēles mehānika, vistiešākajā veidā ir paņemta no GTA. Pat mašīnu vadība liekas ļoti līdzīga. Tātad, ja esat spēlējis GTA IV, pārslēgties pēc tā uz Saboteur nesagādās pilnīgi nekādas problēmas, pat vēl vairāk – nejutīsiet atšķirību. Vienīgais papildinājums, ka Šons var kāpt augšā pa gandrīz jebkuru mājas sienu un lielāko dienas daļu pavadīt lēkājot pa jumtiem, ja jums tā labāk patīk. No Mafijas, šķiet uzstādijums liek vilkt paralēles – lai gan laiks ir 20 gadus vēlāk, taču aptuvenās noskaņas un uzdevumu veidi, ļoti atgādina minēto grāvēju. Tā pat iespējamās auto sacīkstes, šķiet ir paņemtas no Mafia.

Tātad galvenais varonis, braukā pa pilsētu, slepkavo nacistus un bojā to aprīkojumu, tai pat laikā paralēli pērkot ieročus, šaujot zemē dirižabļus, maskējoties par vāciešu karēvi, kāpelējot pa māju sienām un veicinot melno tirgu okupētajā Parīzē. Pilsēta ir melnbalta, taču misiju laikā atbrīvojot kādu pilsētas daļu no nacistiem, konkrētais pilsētas reģions paliek krāsains. Tiesa, tas nav gluži uzlabojums, jo līdz ko vide paliek krāsaina, spēle zaudē lielu daļu sava šarma un vizuālās pievilcības. Spēles process, lielos vilcienos, ir tas pats kas GTA. Policistu vietā, pilsētā ir izvietoti vācu kareivji, kas pilda tieši tās pašas funkcijas – sāk spēlētāju dzenāt, līdz ko tas rīkojas nelikumīgi, un to niknums palielinās līdz 5 zvaigznītēm, jeb trauksmes līmeņiem. Tiesa, jūs varat nobraukt franču mietpilsoņus, tieši vācu zaldāta acu priekšā, un aizrautīgais nacists nedz acis nepamirkšķinās. Kauju sistēma ir ļoti vienkārša, taču ērta. Šons kaujas kā kārtīgs īrs dzērājboksa stilā. Ne tikai sit ar dūrēm, bet arī sper un met pretiniekus pa gaisu. Vizuāli patīkami.

AI pretinieki ir ērti stulbi. Tie nav pietiekami gudri, lai spētu jūs dzenāt apkārt pa pilsētu pus dienu, dēļ viena uzspridzināta torņa. Tātad vācieši nav pārlieku uzmācīgi un kaitinoši. Dažreiz gan liekas, ka izbēgšana no sekotājiem ir pārlieku vienkārša. Atliek vien ieskriet tuvākajos krūmos  - nost no galvenajiem ceļiem, un nacisti apjukumā sāks bolīt acis ceļa malā caur savu Volkswagen`u stikliem, nesaprasdami, ko darīt tālāk. Apmānīt tupos AI var visdažādākajos veidos. Piemēram, līdz ko nacists ierauga spēlētāju darām aizdomīgas darbības, tas pamet savu posteni un dodas izpētīt situāciju. Arī gadijumos, kad nacisti apsargā kādu ļoti svarīgu objektu, ko spēlētājam ir jāiznīcina. Tā nu ir iespējams pa vienam vien aizvilināt fašistus maliņā, kur tos var netraucēti izslēgt, Sema Fišera stilā. Protams nepacietīgākie, var paņemt automātu un skriet virsū skaļi aurodami Rembo stilā, jo īru mehāniķis var pārdzīvot vairāk svina savā ķermenī nekā Wolvarine. Spēles, zagšanās tehnika ir ļoti primitīva. Mums tiek dotas dažas darbības, kas piesaista zaldātu uzmanību, un riņķīts ekrāna malā, kas pildās, līdz ko mēs sākam veikt kādu no šīm darbībām, un paliek tukšāks, ja izturamies vēsi. Līdz ko dzeltenais, aplītis piepildās, tā sākas jandāliņš ar šaušanu, spiegšanu un asins izliešanu.

Grafiski, spēle nav spīdoša. Salīdzinājumā ar saviem 2009. gada konkurentiem, grafika ir robusta, nenostrādāta, slikti detalizēta un atpaliek par pāris gadiem spēļu vizuālā tēla jomā. Sprādzieni izskatās vienkārši noželojami, taču vainu par visām šīm problēmām varētu novelt uz EA pleciem, kas neļāva spēli pilnībā pabeigt. Spēle ir diezgan prasīga pret sistēmu, taču ne tik ļoti kā GTA IV, un PC versija izskatās vairāk pabeigta par pārtikušās Rockstar projektu.  Animācijas un personāžu modeļi ir tikpat briesmīgi kā sprādzieni. Cinematogrāfiskajām ainiņām, kam vajadzētu bagātināt spēles estētisko tēlu un uzlabot spēlētāja mentālo integrāciju spēles pasaulē, piemīt nevajadzīga humora deva, kas rodas vērojot neveiklās personāžu darbības šo ainiņu laikā. Personāžs atskrien raitā solī, nostājas pretī Šonam, pastāv pus minūti, tad pēkšņi pieliecas, saķer vēderu un sāk tēlot ievainotu. Un šādi simulanti ir tie varonīgie dumpinieku pārstāvji, kas tūlīt mums mēģinās ieskaidrot, ka spēlētājam ir jāpalīdz šim daudzsološajam grupējumam sakaut vienu no otrā pasaules kara laika labākajām armijām.

Muzikāli, spēlei nav ne vainas. Atbilstošs skaņu celiņš, ko klausīties mašīnu radio stacijās, vai kabarē, paņemot kārtējo misiju. Skaņu effekti, noteikti vairāk palīdz radīt iespaidu par spēli, nekā nožēlojamie vizuālie sprādzieni.

Kopumā, ja man jānoliek blakus GTA IV un Saboteur, tad otrā pilnīgi noteikti ir aizraujošāka, interesantāka un protams orģinālāka. Taču blakus Mafia – misijas nav tik sarežģītas, daudzveidīgas un balstītas uz sižeta skriptiem, bet vairāk atgādina GTA. Kāpelēšana pa sienām, slēpšanās, maskēšanās un nacistu čakarēšana pilnīgi noteikti ir interesantāka laika pavadīšana, nekā spēlējot kārtējo GTA daļu, un lieliski šim seriālam piemiksē Assasin`s Creed asinis. Patiesībā, no šī projekta nebiju gaidijis neko pozitīvu, kaut vai tā paša nepabeigtības fakta dēļ – jo fakti vienkārši kliedz – pusfabrikāts. Taču pateicoties zemajām cerībām, ieguvu patiešam interesantu un patīkamu spēles pieredzi, svaigāku un daudzveidīgāku nekā no pēdējā GTA. Spēlei kopumā patiešām nav ne vainas. Grafiski pieklibo, taču spēles process satur ļoti daudz elementu, kurus labprāt turpmāk redzētu katrā kārtīgā sandbox spēlē. Ja vien Pandemic nebūtu šitā izčakarēti un izdevējs nebūtu riebīgais EA, šī spēle pat būtu izdevusies, kā pamatīgs grāvējs. Taču tā vietā, mums ir diezgan pieklājīgs un salīdzinoši interesants šuteris, kas stabili turās virs vidējās spēļu kvalitātes mūsdienās. Un man tīri labi patīk treileris.

Vienā teikumā: Negaidīti patīkams projekts, kas kautrīgi un neuzbāzīgi piedāvā nedaudz atšķirīgu un pārdomātu spēles procesu.

Līdzīgi raksti

• Saboteur nedarbojas uz ATI kartēm (3)
• Mass Effect 2 (5)
• Spilgtākās PC spēles 2009. gadā (5)
• Kur iegūt spēles? (2)
• Dragon Age Origins DLC (0)