RSS Barotne
Jūl 8

Fuel

Posted on Trešdiena, jūlijs 8, 2009 in Apskati
Īsi pirms jaunā grāvēja Dirt 2, Codemasters ir izdevuši post-apokaliptisku sacensību spēli – Fuel. Mad Max pasaule, kurā sacensības notiek nevis uz naudu, bet gan degvielu, ievelk ar rūsas un dubļu romantiku tuksnešainajā pasaulē, taču kā gandrīz ikviens liels projekts mūsdienās, neiztiek bez milzīgiem mīnusiem, kas sagādāti, piekāpjoties geimeru – amatieru priekšā.
Izstrādātājiem vajadzētu vairāk strādāt ar domu – ja neproti spēlēt video spēles, nopērc Wii un nečakarē dzīvi pārējiem. Viegli apgūstamā vadība braukšanas spēlēs pamatīgi var izvest no pacietības, ja drūmā, realistiskā pasaulē kvadracikls brauc kā sūda Mario cart. Pirmajā Dirt mašīnu vadība bija tik draņķīga, ka es viņu tā īsti tālāk par pāris braucieniem demo versijā, nespēlēju. Fuel, kas ir modificēts Dirt, vadība ne par mata tiesu nav uzlabota, un tas pilnīgi noteikti nerunā par labu gaidāmajam turpinājumam – Dirt 2, kas jau paspēji paspīdēt ar izcilo grafiku, jo tur tiek izmantots tieši tas pats spēles dzinējs pilnā komplektā. Bet ar par visu pēc kārtas.
Fuel darbība risinās, acīmredzot (nekur sižets īpaši netiek atstāstīts), pēc kāda atomkara vai globālas dabas katastrofas, laikā, kad mums zināmā civilizācija ASV rietumu krastā ir iznīcināta un dzeltenīgajā tuksnesī, smiltīs lēni nogrimst pēdējās sarūsējušās civilizācijas paliekas. Visā apkārtnē panki, ekstrēmisti un citi atstumtie rīko sacensības uz degvielu, kas tad arī, acīmredzot, šajā laikā ir galvenā valūta. Nu gluži kā Mad Max. Mums braukšanai tiek doti bagiji, motocikli, kvadarcikli, monster truck`i, un modificētas vieglās, smagās mašīnas. Mums priekšā tiek nolikti neskaitāmi hektāri, realistika ASV rietumu krasta vide un sacensības var sākties.
Esmu spēlējis ļoti daudz spēles, taču iekš Fuel pieejamā teritorija ir milzīgākā, kādu es jebkad esmu redzējis un izbaudijis visā tās krāšņumā. Kolēģi no ārzemju blogiem veikuši pētijumus, kuru rezultātā secināts, ka nepieciešamas 8 stundas lai apbrauktu riņķī apkārt spēles pasaulei ar vidējo ātrumu 150km/h. Karte ir vienkārši neiedomājami milzīga -cik tālu var redzēt, tik tālu var arī aizbraukt. Taču veidotāji acīmredzot nebija aizdomājušies par to, ja karte ir tukša un tajā nav īsti ko darīt, tad izmēram nav nozīmes. Protams ir dažāda veida ainavas romantiņiem – no sniegotām kalnu virsotnēm, izdegušiem līdzenumiem, tuksnešiem, purvainiem mežiem līdz pat slavenajam Lielajam Kanjonam. Ir arī pietiekami augstas kraujas ekstrēmistiem, kur krist lejā (piezemēšanās lielajā kanjonā uz motocikla prasa aptuveni pus minūti – tik milzīgs tas ir). Ir vesela rinda bonusi, ko vākt īpaši ieinteresētiem pedantiem, bet diemžēl tie nav tā vērti, jo piemēram, mašīnu krāsojumi, kurus var savākt visapkārt kartei, viens no otra praktiski nearko neatšķiras un vizuāli skatu pārāk neuzlabo. Visi pārējie cilvēki, lielajos plašumos būs pamatīgi garlaikoti un vienkārši lēkās no sacīktes uz sacīkti caur izvēlnēm.
Jāsaka, ka vizuāli spēle izskatās brīnišķīgi. Dažādās teritorijas, patiešām atšķiras ar vizuālām iezīmēm, un visas kā viena izskatās labi. Ja šis ir kā demonstrējums uzlabotajam Dirt dzinējam, kas pilnībā tiks prezentēts ar Dirt 2, tad tas ir veiksmīgi izdevies, jo Fuel ir viena no skaistākajām braukšanām, kas līdz šim ir izdota. Un lai daudz maz izbaudītu grafisko skaistumu, pietiek ar vidējas klases datoru. Uz gludiem 60 kadriem un maksimāliem uzstādijumiem, šķiet pat īsti, gan nevar cerēt arī jaudīgāko mašīnu īpašnieki pašlaik.
Tad tagad pie sliktākā, ko minēju jau sākumā. Vadība/fizika, kas ir braukšanu galvenais elements, ir vienkārši briesmīga. Pašsaprotami, ka uz grants ceļiem, jaudīgiem braucamajiem saķere ir ļoti slikta, taču situācija iekš Fuel ir vienkārši smieklīga. Transporta līdzekļi ir kā bez svara un uz ledus. Ja kārtīgam motociklam, kurš noteikti nav mazāks par 500cc, grūtības sagādā uzbraukt lēzenā kalnā, tad ar spēles fiziku noteikti kaut kas nav kārtībā. Kvadraciklu sacensības pa tuksnesi, atgādina Mario Kart. Uz asfalta transporta līdzekļi neuzvedas īpaši labāk, jebšu tuksnesī asfalts mēdz apledot un es par to vienkārši neesmu informēts?  Lai cik nikns arī izskatītos braucamais, jauda un svars vienkārši nav jūtami, kas visas medības, pēc jaudīgāka motocikla vai bagija, padara bezjēdzīgas.
AI pretinieki arī nespēj sadzīvot ar drausmīgo fiziku un trasē uzvedas vienkārši apkaunojoši. Skrien iekšā pilnīgi visos šķēršļos, kaut vai tie nemaz neatrodas priekšā ceļam, regulāri nobrauc no ceļa pilnīgi muļķīgās vietās un pat uz visaugstāko grūtības līmeni nesagādā nekādu sacensību prieku un grūtības.  Tādējādi kopējais spēles grūtības līmenis ir ļoti zems un lielāko daļu sacensību ir iespējams iziet ar pirmo mēģinājumu, un zaudēt sanāk galvenokārt nevis dēļ pretinieku prasmēm, bet gan paša kļūdām dēļ fizikas dzinēja.
Ja spēle neizskatītos tik labi, to noteikti varētu ierindot pie tiem dažiem nelaimīgajiem amatieru garadarbiem, kas spēļu portālos parasti izpelnās atzīmes no 1 – 4 (10 ballu sistēmā). Tā vien izskatās, ka, bez jebkādas plānošanas, grupa cilvēku ir izveidojuši tukšu spēles dzinēja prezentāciju ar vienu mērķi – izveidot lielāko spēles teritoriju spēļu vēsturē. Spēlei, būtu bijis milzīgs potenciāls, ja kaut viens komandas dalībnieks būtu pamēģinājis izstrādes gaitā izmantot smadzenes, un tā vietā lai pārkopētu trulas 90to gadu konsoļu autosacīkstes uz moderna dzinēja, būtu mēģinājis piedomāt pie spēles procesa un kā to padarīt kaut nedaudz aizraujošu. Ir milzīga un krāšņa karte, ir vairāk kā 70 mašīnas, vairāk kā 200 vienveidīgi krāsojumi, vairāk kā 50 apģērba gabali pilotam, taču nav nekāda spēlēšanas prieka, kas piespiestu ierindas spēlētāju ar prieku to visu atvērt. Tā vietā spēle atgādina garlaicīgu darbu. Vienveidīgas, garlaicīgas sacensības ar izteikti stulbiem pretiniekiem, bezmērķīgi un pārāk laikietilpīgi blakus uzdevumi, un pilnībā nepārdomāts kopējais spēles process, kas ļauj visai vienkārši izslēgt spēli un par to aizmirst.

Hellraiser: Inferno movies

Lai cik lieliski arī neiskatītots, Fuel ir milzīga laika notriekšana, pēc kuras pat nepaliek patīkama pēcgarša. Wii mērķauditorija, ļoti iespējams, būs sajūsmā, taču auto entuziastus un braukšanas spēļu fanus, šis garadarbs atstās pilnīgi neapmierinātus. Spēle ir domāta visiem, kam ir daudz par daudz brīva laika, un kas vēlas kaut vienreiz mūžā ar motociklu ielēkt Lielajā Kanjonā.
Vienā teikumā: Projekts, kas vairāk izskatās pēc spēles dzinēja prezentācijas, nekā pēc nopietnas spēles.

FUEL_Logo

Īsi pirms jaunā grāvēja Dirt 2, Codemasters ir izdevuši post-apokaliptisku sacensību spēli – Fuel. Mad Max pasaule, kurā sacensības notiek nevis uz naudu, bet gan degvielu, ievelk ar rūsas un dubļu romantiku tuksnešainajā pasaulē, taču kā gandrīz ikviens liels projekts mūsdienās, neiztiek bez milzīgiem mīnusiem, kas sagādāti, piekāpjoties geimeru – amatieru priekšā.

Izstrādātājiem vajadzētu vairāk strādāt ar domu – ja neproti spēlēt video spēles, nopērc Wii un nečakarē dzīvi pārējiem. Viegli apgūstamā vadība braukšanas spēlēs pamatīgi var izvest no pacietības, ja drūmā, realistiskā pasaulē kvadracikls brauc kā sūda Mario cart. Pirmajā Dirt mašīnu vadība bija tik draņķīga, ka es viņu tā īsti tālāk par pāris braucieniem demo versijā, nespēlēju. Fuel, kas ir modificēts Dirt, vadība ne par mata tiesu nav uzlabota, un tas pilnīgi noteikti nerunā par labu gaidāmajam turpinājumam – Dirt 2, kas jau paspēji paspīdēt ar izcilo grafiku, jo tur tiek izmantots tieši tas pats spēles dzinējs pilnā komplektā. Bet par visu pēc kārtas.

Fuel darbība risinās, acīmredzot (nekur sižets īpaši netiek atstāstīts), pēc kāda atomkara vai globālas dabas katastrofas, laikā, kad mums zināmā civilizācija ASV rietumu krastā ir iznīcināta un dzeltenīgajā tuksnesī, smiltīs lēni nogrimst pēdējās sarūsējušās civilizācijas paliekas. Visā apkārtnē panki, ekstrēmisti un citi atstumtie rīko sacensības uz degvielu, kas tad arī, acīmredzot, šajā laikā ir galvenā valūta. Nu gluži kā Mad Max. Mums braukšanai tiek doti bagiji, motocikli, kvadarcikli, monster truck`i, un modificētas vieglās, smagās mašīnas. Mums priekšā tiek nolikti neskaitāmi hektāri, realistika ASV rietumu krasta vide un sacensības var sākties.

Esmu spēlējis ļoti daudz spēles, taču iekš Fuel pieejamā teritorija ir milzīgākā, kādu es jebkad esmu redzējis un izbaudijis visā tās krāšņumā. Kolēģi no ārzemju blogiem veikuši pētijumus, kuru rezultātā secināts, ka nepieciešamas 8 stundas lai apbrauktu riņķī apkārt spēles pasaulei ar vidējo ātrumu 150km/h. Karte ir vienkārši neiedomājami milzīga -cik tālu var redzēt, tik tālu var arī aizbraukt. Taču veidotāji acīmredzot nebija aizdomājušies par to, ja karte ir tukša un tajā nav īsti ko darīt, tad izmēram nav nozīmes. Protams ir dažāda veida ainavas romantiņiem – no sniegotām kalnu virsotnēm, izdegušiem līdzenumiem, tuksnešiem, purvainiem mežiem līdz pat slavenajam Lielajam Kanjonam. Ir arī pietiekami augstas kraujas ekstrēmistiem, kur krist lejā (piezemēšanās lielajā kanjonā uz motocikla prasa aptuveni pus minūti – tik milzīgs tas ir). Ir vesela rinda bonusi, ko vākt īpaši ieinteresētiem pedantiem, bet diemžēl tie nav tā vērti, jo piemēram, mašīnu krāsojumi, kurus var savākt visapkārt kartei, viens no otra praktiski nearko neatšķiras un vizuāli skatu pārāk neuzlabo. Visi pārējie cilvēki, lielajos plašumos būs pamatīgi garlaikoti un vienkārši lēkās no sacīktes uz sacīkti caur izvēlnēm.

Jāsaka, ka vizuāli spēle izskatās brīnišķīgi. Dažādās teritorijas, patiešām atšķiras ar vizuālām iezīmēm, un visas kā viena izskatās labi. Ja šis ir kā demonstrējums uzlabotajam Dirt dzinējam, kas pilnībā tiks prezentēts ar Dirt 2, tad tas ir veiksmīgi izdevies, jo Fuel ir viena no skaistākajām braukšanām, kas līdz šim ir izdota. Un lai daudz maz izbaudītu grafisko skaistumu, pietiek ar vidējas klases datoru. Uz gludiem 60 kadriem un maksimāliem uzstādijumiem, šķiet pat īsti, gan nevar cerēt arī jaudīgāko mašīnu īpašnieki pašlaik.

Tad tagad pie sliktākā, ko minēju jau sākumā. Vadība/fizika, kas ir braukšanu galvenais elements, ir vienkārši briesmīga. Pašsaprotami, ka uz grants ceļiem, jaudīgiem braucamajiem saķere ir ļoti slikta, taču situācija iekš Fuel ir vienkārši smieklīga. Transporta līdzekļi ir kā bez svara un uz ledus. Ja kārtīgam motociklam, kurš noteikti nav mazāks par 500cc, grūtības sagādā uzbraukt lēzenā kalnā, tad ar spēles fiziku noteikti kaut kas nav kārtībā. Kvadraciklu sacensības pa tuksnesi, atgādina Mario Kart. Uz asfalta transporta līdzekļi neuzvedas īpaši labāk, jebšu tuksnesī asfalts mēdz apledot un es par to vienkārši neesmu informēts?  Lai cik nikns arī izskatītos braucamais, jauda un svars vienkārši nav jūtami, kas visas medības, pēc jaudīgāka motocikla vai bagija, padara bezjēdzīgas.

AI pretinieki arī nespēj sadzīvot ar drausmīgo fiziku un trasē uzvedas vienkārši apkaunojoši. Skrien iekšā pilnīgi visos šķēršļos, kaut vai tie nemaz neatrodas priekšā ceļam, regulāri nobrauc no ceļa pilnīgi muļķīgās vietās un pat uz visaugstāko grūtības līmeni nesagādā nekādu sacensību prieku un grūtības.  Tādējādi kopējais spēles grūtības līmenis ir ļoti zems un lielāko daļu sacensību ir iespējams iziet ar pirmo mēģinājumu, un zaudēt sanāk galvenokārt nevis dēļ pretinieku prasmēm, bet gan paša kļūdām dēļ fizikas dzinēja.

Ja spēle neizskatītos tik labi, to noteikti varētu ierindot pie tiem dažiem nelaimīgajiem amatieru garadarbiem, kas spēļu portālos parasti izpelnās atzīmes no 1 – 4 (10 ballu sistēmā). Tā vien izskatās, ka, bez jebkādas plānošanas, grupa cilvēku ir izveidojuši tukšu spēles dzinēja prezentāciju ar vienu mērķi – izveidot lielāko spēles teritoriju spēļu vēsturē. Spēlei, būtu bijis milzīgs potenciāls, ja kaut viens komandas dalībnieks būtu pamēģinājis izstrādes gaitā izmantot smadzenes, un tā vietā lai pārkopētu trulas 90to gadu konsoļu autosacīkstes uz moderna dzinēja, būtu mēģinājis piedomāt pie spēles procesa un kā to padarīt kaut nedaudz aizraujošu. Ir milzīga un krāšņa karte, ir vairāk kā 70 mašīnas, vairāk kā 200 vienveidīgi krāsojumi, vairāk kā 50 apģērba gabali pilotam, taču nav nekāda spēlēšanas prieka, kas piespiestu ierindas spēlētāju ar prieku to visu atvērt. Tā vietā spēle atgādina garlaicīgu darbu. Vienveidīgas, garlaicīgas sacensības ar izteikti stulbiem pretiniekiem, bezmērķīgi un pārāk laikietilpīgi blakus uzdevumi, un pilnībā nepārdomāts kopējais spēles process, kas ļauj visai vienkārši izslēgt spēli un par to aizmirst.

Pollyanna release

Lai cik lieliski arī neizskatītots, Fuel ir milzīga laika notriekšana, pēc kuras pat nepaliek patīkama pēcgarša. Wii mērķauditorija, ļoti iespējams, būs sajūsmā, taču auto entuziastus un braukšanas spēļu fanus, šis garadarbs atstās pilnīgi neapmierinātus. Spēle ir domāta visiem, kam ir daudz par daudz brīva laika, un kas vēlas kaut vienreiz mūžā ar motociklu ielēkt Lielajā Kanjonā.

Vienā teikumā: Projekts, kas vairāk izskatās pēc spēles dzinēja prezentācijas, nekā pēc nopietnas spēles.

Vai tev patīk Fuel?

Apskatīt rezultātu

Loading ... Loading ...

Līdzīgi raksti

Komentāri

  1. Senteevs Senteevs saka:

    Es pat “nepirku”, jo preview’i, review’i un video materiāli sabojāja visu iespaidu.

  2. Edib0y Edib0y saka:

    Es gan “nopirku”, un pēc 15 min izgāju ārā un neplānoju atgriezties. Pat ar Xbox 360 kontrolieri uz PC braukšana ir vienkārši briesmīga. Jāinstalē būs nost. Un jāgaida, kad priekš PC iznāks Bigsurf island, tad būas jānopērk(bez pēdiņām) Burnout Paradise… Tā gan bija baigi laba spēle…

  3. ZALAIS ZALAIS saka:

    reaali tieshaam paspeeleeju 10min, atd izgaaju, tad vinja meetaajaas datoraaa, aiznjeema vietu, un tad naaca briidis, kad jaainstalee dirt 2, nebija protams vieta uz hdd… nez ko es pirmo uninstall uzliku! :D

Atstāj atbildi

Visas tiesības aizsargātas © Matīss Ozols 2009 . Lapa veidota uz Wordpress sistēmas.